11.03.2025.

Dīvains un maldinošs ir anotācijas apraksts: “Papildus tam, šobrīd sanāk, ka resnākam, tātad arī vecākam kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam ar lielāku potenciālo nākotnes augšanas laiku. Taču no apstādījumu ilgtspējas ir svarīgi saglabāt tos kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi.”

No anotācijas apraksta izriet, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem (jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), kas ir nonsenss pēc būtības. Jo lielāki ir koki, jo vairāk tiem ir lapas un tie aktīvāk iesaistās mikroklimata un klimata regulēšanā. Koki nav gluži salīdzināmi, piemēram, ar veciem āboliem vai veciem cilvēkiem, pēdējos taču arī neatzīstam par mazvērtīgiem. Koku attīstība nav lineāra, bet vecu koku gadījumā var būt arī cikliska, koki var pašatjaunoties. Koku ekoloģiskā vērtība un ekosistēmas pakalpojumu apjoms palielinās tiem pieaugot, attiecīgi lielāki zaudējumi ir, ja cērt vecākus kokus. Zinot, ka koki var sasniegt vecumu, kas mērāms gadu simtos un tūkstošos, ir absurdi pieņemt, ka 0,35 m celma diametrs atspoguļo “vidējo koku”. 

Anotācijas sastādītājiem nav vispār nekādas izpratnes par kokiem ārpus meža. Piemēram, detalizēta koku izpēte Viesturdārzā (SIA KOKU EKSPERTS 2024.) norāda, ka visu koku, tai skaitā ietverot arī jaunstādītos, vidējais stumbru diametrs h 1,3 m ir 0,49 m, bet Kanālmalas apstādījumos (SIA KOKU EKSPERTS 2024.) 0,53 m, attiecīgi celmu diametri ir 0,6-0,8 m.

Interesanti, ka likumprojekta anotācijā sadaļā “Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process” sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu netiek attiecināta, kaut izmaiņas ietekmē plašu sabiedrību. Nav vērtētas horizontālās ietekmes, kuras ietekmē šīs likumprojekta izmaiņas:

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

"4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki), izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks; ".

Svītrot 4.7. apakšpunktu.

Komentāri: 

Koki ceļa malās jeb autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslās, kuru minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir 9,5 -25 m (LR likums Par autoceļiem) ietver plašas zaļās zonas, kurās de facto aug koki, šajās zonās ir Latvijai raksturīgie rindveida koku stādījumi un alejas.

Kāpēc 8 koki, sākam ar 5 gab.

Jaunajā redakcijā būtu jāsaglabā esošais izņēmums par autoceļiem un jānoņem: …izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, jo autoceļu uzturētājs vislabprātāk pilnībā atbrīvotos no kokiem (trūkst motivācija un pastāv aizspriedumi) un atdotu to visu zāģētājiem un šķeldas ražotājiem. Vēljoprojām pastāv maldīgs viedoklis, ka koki ceļa malās ir bīstami, neskatoties uz to, ka atbildība par iebraukšanu kokos ir jāuzņemas autovadītājiem. Riski veidojas, lietojot auto bez atbilstošas kategorijas autovadītāja apliecības, braucot apreibinošu vielu iespaidā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, nenovērtējot ceļa reālo stāvokli un savas prasmes vai novēršoties no ceļa, lietojot mobilo tālruni. Valsts policija ar faktiem par CSN nevar apstiprināt pretējo, jo netiek ievākti šādi dati par sadursmēm ar kokiem un to iemesliem. Priekšlikums ir papildināt CSN izvērtējumā iekļaut aspektus par sadursmēm ar cietu priekšmetu, lai minēto statistiku varētu objektīvi izmantot, pamatojot koku “bīstamību”. 

Saprotams, ka autoceļu apsaimniekotājiem ir jāuztur no kokiem tīras noteiktas ceļmalu zonas, tajā pašā laikā saglabājot ainavas kvalitāti, kas vienlaicīgi uzlabo satiksmes drošību, jo mainīgā ainavā šoferi vairāk fokusējas uz ceļu un brauc lēnāk. Rezumējot, sabiedrības interesēs ir saglabāt “četru acu principu” un pašvaldību iesaisti. 

Cik zināms LVC ir izstrādātas vadlīnijas koku aizsardzībai uz autoceļiem, ja ir atsauce uz tām vai pienākums tās ievērot, šo regulējumu var pārskatīt.

4.6. punkta izmaiņas ir kritisks apdraudējums lielam koku skaitam plašās teritorijās ap ceļiem!

4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz pieci koki) (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā).

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

"5 . Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;

Komentāri: 

Būtiski palielināts celma caurmērs (43%). Anotācijā minēts, atbilstoši korekcijas tabulām 35 celma atbilst 24-26 cm krūšu augstumā (h 1,3 m), bet tā nav gluži taisnība, faktiski tie ir 26-32 cm, atkarība no sugas. Šeit jāņem vērā, ka veidaugstumu pārrēķina tabulas prof. R.Ozoliņš izstrādājis atsevišķām meža sugām, bet ne visam 1. pielikuma kokaugu sarakstam. Pārrēķinot apkārtmēru h 1. 3 m, tas sanāk < 1 m! 

Jāprecizē, ka celms uzmērāms - ne zemāk kā 10 cm no zemes.

5.2. izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās nsamazinās administratīvo slogu, bet ļaus nozāģēt kokus ar ievērojamu zaļo masu. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 309 tapa kā grūts kompromiss nozares ekspertu diskusiju rezultātā, līdz ar to mēs neredzam, ka šajā jautājumā ir iespējamas atkāpes no esošā regulējuma.

5.2. kokus, kuru caurmērs h 1,3 m ir mazāks par 20 centimetriem (celma caurmērs ir mazāks par 25 centimetriem);

5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.3. kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

Komentāri: 

Jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē cērtot kokus pilsētu administratīvajās robežās šajās ļoti plašajās zonās nebūs jāprasa pilsētas viedoklis. Šī nav pieņemama prakse, jo ar šo punktu faktiski pilsētu ainavas (kur lielākā daļā zemju pārklājas dažāds aizsargjoslas) plānošana tiek uzticēta nevis arhitektiem, ainavu arhitektiem, bet aizsargjoslu uzturētājiem, kuriem parasti visi koki traucē!

kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus

5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;

5.5. nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;

Komentāri: 

Kopumā it kā saprotama iecere papildināt ar “nokaltušus kokus”, a priori pieņemot, ka nokaltušie koki ir bīstami, bet tas arī ne vienmēr neatbilst patiesībai. 

Ja pasaulē sugu aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība ir nozīmīgs cilvēces mērķis, tad jāatceras, ka tieši par mirušās koksnes nozīmīgumu. Jau Meža likuma Ministru kabineta noteikumi Nr.936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” pat meža zemēs noteikts:

5.Mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs pārsniedz 10 centimetru, sausos kokus un citus kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.

Urbānajā vidē tieši šobrīd ir mirušās koksnes renesanse. Tiek aicināts saglabāt vides drošībai atbilstošu mirušo koksni vertikālā vai horizontālā stāvoklī. Mirušie koki ir daudzu, tai skaitā īpaši aizsargājamu sugu dzīvotne. Arboristi bīstamus kokus var sakopt un nodrošināt vides drošību.

Konflikta situācijas iespējamība 25.2 punkta kontekstā.

Nokaltuši koki var būt saglabājami sekojošu iemeslu dēļ:

tie var bioloģiskās daudzveidības objekti/ īpaši aizsarg. sugu dzīvotnes, kam pēc fotofiksācijas un nokaltušā koka nociršanas labvēlīgas aizsardzības stāvoklis var pasliktināties,

lai novērstu iespējamu koku apzinātu bojājumi (urbšana, indēšana utt.) slēpšanu,

lai novērstu neprofesionālu lēmumu sekas, kur par nokaltušām eglēm ziemā uzskata lapegles, nozāģē it kā nokaltušus vēlu plaukstošu sugu kokus vai kokus, kas pilsētu apstākļos ātrāk nomet lapas.

Rekomendējoši noteikt vismaz kādu kritēriju, ka līdz 40 cm h 1,3 m (50 cm celma diametrs) var pēc saviem ieskatiem, bet, ja lielāks, tad jāskaņo:

5.5. nokaltušus kokus (līdz 50 cm celma diametram) un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;

Nav

5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;

Komentāri: 

Koku ciršanai arī pašvaldību īpašumā ir nepieciešams dokuments, kas apliecina kas, kur un cik daudz ir nocirsts, lai mazinātu iespējamu korupcijas risku un pašvaldības īpašuma izsaimniekošanu, sniegtu sabiedrībai skaidru atskaiti par nocirsto koku apjomu un izlietojumu,

Tā var nebūt tieši koku ciršanas atļauja, bet jābūt dokumentam, kur tas ir pieejams.

5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;

nav

5.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;

Šis jaunais grozījumu punkts faktiski pasaka, ka koku ciršana privātā teritorijā nav nekādā veidā ierobežojama un kontrolējama.  

Ko nozīmē slēgta? Vai tā ir teritorija ar žogu, ko var aizslēgt vai teritorija, kurai ir uzstādīta zīme privātīpašums un ieeja aizliegta?

Slēgta privāta teritorija (pagalmā) – faktiski sanāk, ka šī norma attiecināma tikai uz paskaidrojošo daļu – pagalmiem, kas ir privāti un slēdzami…..

Nepieciešams skaidrojums, kas ir pagalms?

Tomēr vissvarīgāk ir jautājums par pašu principu. Jo tikpat labi vispār var atcelt Koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo tie zaudē savu jēgu. Koku ciršanas aprobežojumi, kas šo noteikumu izpratnē ir nevis automātisks aizliegums, bet pienākums saskaņot koku ciršanu ar pašvaldību, nav pārmērīgs tiesību aprobežojums, kā to pasniedz lobisti, bet loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai bremzētu nepamatotu koku nociršanu. 

Mēs ar vienu roku veicinām zaļināšanu, vēja un saules enerģijas, elektroauto izmantošanu, lai mazinātu klimata izmaiņu ietekmi un siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, bet ar otru šo noteikumu izmaiņu projekta kontekstā veicinām augošu koku likvidēšanu. Tieši koki ir tie, kas deponē oglekli un palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām. Un tā ir visas sabiedrības atbildība, ne tikai valsts vai pašvaldības. Tāpēc koku ciršanas regulējumam pilsētās, kur jau tā koku blīvums ir neliels, ir jābūt koku ciršanu bremzējošam, nevis veicinošam. Un tas ir tieši pretēji premjeres E.Siliņas izveidotās darba grupas par birokrātijas mazināšanu ierosinājumiem, kur kļūdas pēc iekļauti arī koku ciršanas jautājumi lobiju ietekmes rezultātā. Tāpat jānorāda, ka minētā darba grupa lēmumus nepieņēma kopīgi, bet EM uzklausīja un virzīja tālāk pēc viņu domām svarīgākos.

. ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;

20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.

(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)

“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5. un 7. punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.” 

Komentāri:

Šis rada sliktu precedentu, ja būvobjektos koku ciršanai nav jāievēro vispārējais aizliegums. Nav ētiski nostādīt būvnieku intereses visos gadījumos augstāk par dabas aizsardzības interesēm. Mēs esam par putnu tiesībām ligzdot netraucēti un pret putnu ligzdu postījumiem.

Šeit izņēmums varētu būt nacionālas nozīmes būvobjektu būvniecība.

Līdz ar to jau šobrīd, ja pašvaldība atzīst koka nociršanu par neatliekamu un, ja pievienojam nacionālo interešu objektus, tas rada pietiekamu telpu manevra iespējām un uzlabo būvniecības procesu un mazina tehnoloģisko pārtraukumu iespējamību.

“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot nacionālas nozīmes objektu būvniecībai vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.”

Kāpēc no noteikumu 1. PIELIKUMA izņemta 1 suga baltā robīnija/Robinia pseudoaccacia? Anotācijā DAP norāda, ka no noteikumu 1. pielikumā ietverto koku sugu saraksta nepieciešams svītrot invazīvās koku sugas, jo atbilstoši grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī, tiks izstrādāts Latvijas invazīvo sugu saraksts. Viss jau būtu saprotams, bet tas nav attiecināms uz pilsētām, kur invazīvās sugas papildina kokaugu sortimentu un nereti ir vienīgās, kas pacieš pilsētu augšanas apstākļus. Tad kāpēc nav izņemta arī kalnu kļava, papeles, saldie ķirši, sarkstošais vītols, rietumu tūja, platlapu liepa, parastā zirgkastaņa, Eiropas dižskābardis, Mandžūrijas riekstkoks, baltais vītols? Minētās sugas ir līdzīgās pozīcijās un arī attiecīgos apstākļos uzrāda invazīvu sugu pazīmes. Vai tad par invazīvām uzskatīsim pie Latvijas Mākslas muzeja augošo skaisto kalnu kļavu, Kanālmalas robīnijas vai Raiņa bulvāra liepas? Nav nekāda argumentēta pamata vai konsekvences šīm izmaiņām! Turklāt baltā robīnija ir nākotnes koks klimata izmaiņu kontekstā un pilsētās tā ir izmantojama apstādījumos, bet, protams, saprātīgi, neļaujot attīstīties dabīgās biocenozēs.

Salīdzinot tabulas kritērijus pa sugām redzams, ka projektu priekšlikumā plānots tos palielināt par 29,41 – 33,33 %. Kāpēc tieši par šādām % vērtībām. Iegūtais rezultāts 2 cipari aiz komata (piemēram, rietumu tūjai bija 0,90 m, plāno palielināt uz 1,35 m), kā tas uzlabos administratīvo darbu? Vai būs vieglāk uzmērīt vai atcerēties šo skaitli? Jā, samazināsies koku skaits, kuram nepieciešama pašvaldības atļauja, bet lielāks nozāģējamo koku skaits ir pretrunā ar dabas aizsardzības pamatnostādnēm.

Neviens nav vērsies Latvijas Dendrologu biedrībā, izstrādājot šīs izmaiņas attiecībā uz kritērijiem pa sugām. 

Ja salīdzina MK 309 izmaiņu priekšlikumu ar MK noteikumiem Nr. 264, tad redzam, ka kritērijs pa sugām abos normatīvos atšķiras tikai par 9,38 – 12,50 %. Kritērija mērķis nav tikai dižkoku aizsardzība, bet lielu koku aizsardzība. 

Ar mērķi samazināt birokrātisko slogu varētu 1. pielikumu aizstāt ar: 65 cm koka stumbra diametru vai apkārtmēru 2 m h 1,3 m.

Jebkuras izmaiņas 1. pielikumā ir saskaņojamas ar Latvijas Dendrologu biedrību, kas apvieno Latvijas dendroloģijas speciālistus.

Saglabāt koka stumbra diametru h 1,3 m no sakņu kakla vai pat pāriet uz apkārtmēru, ko lieto pilsētās, vērtējot kokus, atbilstoši LKAB koku vērtēšanas metodikai.

Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs

U.Šmits /paraksts/

LKAB, valdes loceklis, koku tehniķis, dabas eksperts, dendrologs, dārznieks, skolotājs 

G.Leiburgs /paraksts/