Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu
Jaunie Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-276-sn Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu
Stājas spēkā: 19.06.2024.
https://likumi.lv/ta/id/352836-par-koku-kas-aug-arpus-meza-aizsardzibu-uzturesanu-un-cirsanu
Ziņa no Rīgas Domes
Informēju, ka ar šodienu, 19.06.2024. ir stājušies spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-276-sn “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu”.
https://likumi.lv/ta/id/
Jaunajos noteikumos, salīdzinot ar spēku zaudējušajiem RD saistošajiem noteikumiem Nr. 204, vislielākās pārmaiņas ir piedzīvojusi koku aizsardzības un uzturēšanas sadaļa. Jau šobrīd esmu saņēmis vairākus speciālistu zvanus ar lūgumu skaidrot situāciju ar jauno sadalījumu starp arboristu un koku tehniķu kompetencēm. Līdz ar to varu paskaidrot, ka jaunajos noteikumos ir paredzēts šāds sadalījums:
kokkopis (arborists) veic vainaga kopšanu (2.5., 5.1., 8.6.1. apakšpunkts). koku kopšanas tehniķis:
- sniedz atzinumu par to, ka nokaltis/bīstams koks pēc kopšanas pasākumu veikšanas vairs nerada bīstamību un to ir iespējams saglabāt (6. punkts);
- sniedz atzinumu par nepieciešamību samazināt koka vainaga lapotnes apjomu par vairāk nekā 20% bīstamības novēršanas nolūkos (8.6.2. apakšpunkts);
- veic koka sakņu izpēti un/vai apstiprina risinājumus rakšanas darbiem koka kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, kā rezultātā minētie darbi netiek uzskatīti kā koka bojāšana (9.1, 9.2. apakšpunkts);
- sniedz atzinumu par vietējas nozīmes aizsargājamo koku pārstādīšanu (11. punkts);
- sniedz atzinumu par vietējas nozīmes aizsargājamā koka ciršanu, ja tas aug vietā, kur paredzēta nacionālo interešu objekta, sabiedrības interesēm nozīmīgas publiskas apbūves vai jaunas pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai esošās pārbūve vai ja zemes vienības konfigurācija un koka novietojums tajā pamatoti nepieļauj uzbūvēt konkrētās teritorijas apbūvei un plānojuma situācijai atbilstošu ēku, ievērojot apgrūtinājumus, un tas nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti (15.3., 15.4. apakšpunkts).
Vienlaikus vēršu uzmanību, ka saistošo noteikumu pielikumā pievienotajā paskaidrojuma rakstā ir pierakstīts šāds precizējums:
“Izstrādājot Saistošo noteikumu projektu, ir vērtētas darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Vienlaikus, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu (skatīt https://www.eac-arboriculture.
Līdz ar to vismaz pagaidām, kamēr Latvijā netiks nodrošināta koku kopšanas tehniķa profesijas apguve un nepalielināsies šis Latvijas profesiju standartā reglamentētās profesijas speciālistu skaits, tikmēr visas darbības, kuras saskaņā ar jaunajiem noteikumiem var veikt koku kopšanas tehniķis, varēs veikt arī tādi arboristi, kuriem būs spēkā esošs EAC vai LKAB sertifikāts.
Ar cieņu
Viesturs Freimanis
Rīgas valstspilsētas pašvaldības
Pilsētas attīstības departamenta
Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes
Koku novērtēšanas nodaļas vadītājs